Šis iestudējums ir īpašs un atšķirīgs no ierastajām teātra izrādēm ar to, ka aktieri ir cilvēki ar kustību traucējumiem, divi dalībnieki spēja piedalīties izrādē neskatoties uz to, ka pārvietojas ratiņkrēslos. Šim uzvedumam speciāli tika pasūtīts mūzikas aranžējums, kā arī speciāli adaptēti un veidoti skatuves tērpi tā, lai cilvēki ar invaliditāti tajos justos ērti.
Par LTV raidījumu subtitrēšanas problēmām
15. decembrī notikušās Invalīdu lietu Nacionālās padomes sēdē galvenais temats bija TV raidījumu pieejamība personām ar dzirdes invaliditāti – subtitrēšana un tulkojums zīmju valodā. Plašāk par šīm problēmām jau bija stāstīts mūsu ziņās iepriekš, kā arī LNS laikrakstā „Kopsolī”. Uz padomes sēdi bija uzaicināts arī LTV ģenerāldirektors Edgars Kots.
Pievienota LETA informācija:
Invalīdu lietu nacionālās padomes sēdē tika diskutēts par LTV pieejamību personām ar dzirdes invaliditāti. Latvijas Nedzirdīgo savienības pārstāvji sēdes dalībniekus iepazīstināja ar pašreizējo situāciju šajā jomā, uzsverot, ka Latvijā nedzirdīgajiem ir pieejami tikai 1,6% LTV 1 raidījumu un ka jaunais "Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums" nedod iespēju īstenot ANO konvencijas "Par personu ar invaliditāti tiesībām" minētos ieteikumus attiecībā uz TV raidījumu pieejamību dzirdes invalīdiem.
LTV ģenerāldirektors Edgars Kots atzīmēja, ka LTV patlaban ir ļoti slikta finansiālā situācija, lai gan LTV vairākkārt rakstījusi dažādām institūcijām par nepieciešamību palielināt televīzijas budžetu. Viņš minēja, ka LTV papildus no valsts budžeta ir pieprasījusi 90 000 latu, lai varētu piedāvāt vairāk raidījumu dzirdes invalīdiem.
LTV 1 direktore Baiba Šmite informē, ka plānojot LTV programmu 2011.gadam, ir paredzēts papildus esošajam ziņu apjomam zīmju valodā pārraidīt dienas ziņas "Šodien Latvijā un pasaulē" sestdienās un svētdienās, kas līdz šim ar zīmju valodu tiek pārraidīta tikai darbdienās. Tāpat papildus LTV plāno pārraidīt zīmju valodā četrus svētku dievkalpojumus - Lieldienās, Ziemassvētkos, 4.maijā un 18.novembrī. Šie papildu izdevumi jau tiek plānoti LTV raidījumu budžetā 2011.gadam.
Par raidījumu "Kas notiek Latvijā?", "De facto", "Sporta studija", "100 g kultūras", "Nacionālie dārgumi" titrēšanu, ko savā vēstulē Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) un LTV ir minējusi Latvijas Nedzirdīgo savienība, LTV varēs lemt tikai pēc 2011.gada budžeta apstiprināšanas. Pārējie Latvijas Nedzirdīgo savienības izvēlētie raidījumi - "Zebra", "Vides fakti", "Nākotnes parks" - ir neatkarīgo producentu apvienību veidoti un finansēti raidījumi. To titrēšana prasīs papildu izmaksas. Par to ir jāvienojas atsevišķi ar katru raidījumu producentu.
Pozitīvs piemērs ir producentu apvienība "Hansamedia", kura jau trešo gadu ir atradusi finansiālu iespēju titrēt raidījumu ciklu "Naudas zīmes", un tas notiek pēc LTV lūguma.
LTV atkārtoti ir informējusi valdību par nepietiekamu finansējumu pilnvērtīgai sabiedriskā pasūtījuma izpildei. Arī 2010.gada septembrī, iesniedzot Finanšu ministrijai datus par papildus finansējumu 2011.gadam, kas nepieciešams sabiedriskā pasūtījuma izpildei, LTV tajā ir iekļāvusi raidījumu ciklu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kura izmaksas ir 50 960 lati gadā, un programmu titrēšanu, kura izmaksas ir 90 000 latu gadā.
Nolemts tuvākajā laikā organizēt kopīgu tikšanos ar LTV raidījumu vadītājiem, lai pārrunātu iespēju titrēt vai tulkot zīmju valodā prioritāros TV raidījumus.
Invalīdu biedrības tirdziņš Daugavas sporta namā 13.- 19. decembrī
Nu jau tradicionāli decembrī Krišjāņa Barona ielā 107, Daugavas sporta nama otrajā stāvā, durvis atver Invalīdu biedrības dažādu amatu meistaru darināto izstrādājumu tirdziņš, kurš darbosies sākot no 13.decembra katru dienu no plkst. 10 līdz 18.00 vai 19.00.
Te būs atrodami tamborējumi, adījumi, pinumi, ādas siksnas, skaistas šalles, filigrāni tamborētas jaciņas, topiņi, adītas bērnu un pieaugušo zeķītes, tamborētas eglīšu mantiņas, svecītes, piparkūkas, kartītes, cimdiņi, kokgrebumi u.c. rokām darināti brīnumi. Un tas viss par ļoti draudzīgām un zemām cenām! Pastāstiet draugiem un radiem par šo lielisko iespēju iegādāties brīnumjaukas un lētas dāvaniņas un vienlaikus palīdzēt invalīdiem! Savādāk, bez mūsu atbalsta un reklāmas iemaldīsies retais. Ziņu padodiet arī tālāk citiem. Paldies par sapratni, gaidīsim visus Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 107!
Te būs atrodami tamborējumi, adījumi, pinumi, ādas siksnas, skaistas šalles, filigrāni tamborētas jaciņas, topiņi, adītas bērnu un pieaugušo zeķītes, tamborētas eglīšu mantiņas, svecītes, piparkūkas, kartītes, cimdiņi, kokgrebumi u.c. rokām darināti brīnumi. Un tas viss par ļoti draudzīgām un zemām cenām! Pastāstiet draugiem un radiem par šo lielisko iespēju iegādāties brīnumjaukas un lētas dāvaniņas un vienlaikus palīdzēt invalīdiem! Savādāk, bez mūsu atbalsta un reklāmas iemaldīsies retais. Ziņu padodiet arī tālāk citiem. Paldies par sapratni, gaidīsim visus Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 107!
Kas gaidāms 11.decembra raidījumā?
 |
| Aldis Progulbickis |
Decembra mēnesī Latvijas radio studijā top jauns kora dziesmu ieraksts. Tas ir komponista Alda Progulbicka un LU kora „Aura” kopdarbs. „Tā ir kora mūzika ar latviešu dzejnieku tekstiem. Korī es jūtu latvieša būtību un spēku”, tā savas kora dziesmas raksturo pats komponists. Pateicoties dalībai „Labo darbu” projektā, Aldis saņēma finansiālu atbalstu ierakstam studijā. Raidījumā iepazīsimies ar melodiju meistaru Aldi Progulbicki no Rucavas un palūkosimies, kā top ieraksts.
Bet kopā ar Zandu Vanagu no Ciemupes mudināsim sievietes rūpēties par krūšu veselību. Mediķi secina, ka pateicoties tam, ka sievietes arvien vairāk pievērš uzmanību savai veselībai, krūts vēzis tiek diagnosticēts ātrāk. Ja ļaundabīgais audzējs tiek atklāts agrīnā stadijā, ārstēšana norit veiksmīgi. Taču apmēram 35% gadījumu sievietes pie ārsta ierodas novēloti un ārstēšanas rezultāti nav apmierinoši. Zanda saslima, kad viņai bija 27 gadi. Viņa gājusi cauri pārdzīvojumiem, operācijai, ķīmijterapijai un krūšu rekonstrukcijai. Sešgadīga dēla un trīsgadīgas meitas mamma. Sieva vīram, kurš arī ir onkoloģijas pacients. Vienlaikus Zanda ir optimisma pilna sieviete, kuras pieredze var palīdzēt citiem.
Laura Leitāne
HansaMedia
Gan stāstu par Aldi Progulbincki, gan to, cik nozīmīga ir savlaicīga veselības pārbaude sievietes dzīvē, skaties raidījumā „Kopā” sestdien, 11.decembrī, LTV1 plkst. 17.45.
Sveicieni!
"HansaMedia" un raidījuma "Kopā" komanda vēl vissirsnīgākos sveicienus šajā skaistajā uz ziemīgajā dienā! Lai piepildās ik viena cerība un sapnis!
Loka šaušana kā dzīves veids
„Pirmo reizi uz lokšaušanu aizgāju 89. gadā. Tad vēl bija sporta klubs „Optimists”. Mūsu treneris tolaik bija Ivo Lipste. Sāku trenēties un man iepatikās. Tad brīvās Latvijas laikos viss izputēja”, tā par saviem pirmajiem treniņiem stāsta Gints Jonasts, lokšāvējs ar kustību traucējumiem.
Lokšaušanai Gints atkal pievērsās pirms pieciem gadiem. Sākumā viņš šāva stāvot kājās, tagad - sēdus. Šobrīd Gints savu meistarību pilnveido kopā ar Latvijas lokšāvēju izlasi, trenera Eduarda Lapsiņa vadībā.
„Šo sporta veidu es izvēlējos tāpēc, ka tajā cilvēks ar kustību traucējumiem var sasniegt tādu pašu līmeni kā vesels cilvēks. Lokšaušanā nav noteikts kā tu šauj – sēdus vai stāvus. Galvenais, kur tu trāpi”. Vai ziema vai vasara – Gints trenējas vismaz piecas reizes nedēļā. Garākā distance lokšaušanā ir 90, bet olimpiskā – 70 metru. Diemžēl ziemas laikā šādi attālumi mūsu platuma grādos nav iespējami. Tāpēc jāaprobežojas ar 30 metriem. Ziemas mēnešos Gints šauj angārā, kur gaisa temperatūra turas mazliet virs nulles.
Kas gaidāms 4.decembra raidījumā?
„Paralimpiskās spēles – tas ir arī valsts prestižs. Tur skaita, cik valstis piedalās, cik un kādas medaļas saņem, kādu vietu valsts ieņem kopvērtējumā. Pēc tā arī attiecīgi spriež, kāds ir invalīdu sports valstī”, stāsta LPK vieglatlētikas izlases treneris Aldis Šūpulnieks.
4. decembra raidījumā „Kopā” - kā Pasaules vieglatlētikas čempionātam Jaunzēlandē gatavojas mūsu paralimpiskās vienības sportisti? Kur trenējas Latvijas vienīgais lokšāvējs ar kustību traucējumiem? Kas kopīgs Dziesmu svētkiem un Nordea Rīgas maratonam? (02.12.2010.)Laura Leitāne
HansaMedia
Latviešu sportistu iespējas un panākumus paralimpiskajās spēlēs skaties raidījumā „Kopā” sestdien, 4.decembrī, LTV1 plkst. 17.45.
Projekts "Aklā"
 |
| Projekts "Aklā" |
Dirty Deal Teatro 2011. gada janvāra pirmajās dienās jaunu mākslinieku komanda - aktieri, teātra un kino režisori, horeogrāfi un dejotāji - aicina skatītājus gūt jauna veida teātra mākslas pieredzi. Mākslinieku idejas likušas tiem gatavot skatītājiem skatuves un kino mākslas notikumu, kas iecerēts plašāks nekā teātrī ierasts, tā meklējot tieši neatkarīgam teātrim piemērotāko mākslas komunikāciju.
Divdaļīgais teātra un mediju mākslas notikums, projekts AKLĀ, ietvers:
 |
| Projekts "Aklā" |
----pasākuma otrajā daļā – audio vizuālās mākslas notikumu, kurā skatītāji iepazīsies ar pieciem, īsiem jaunu kino mākslinieku veidotiem dokumentāliem portretiem, kuriem neredzīgas pianistes-tapieres klavierimprovizācija piešķirs arī muzikālu dimensiju.
Pirmā vieta Francijā
 |
| "Mode H" Daugavpilī |
16.oktobra "Kopā" raidījumā (raidījumu var apskatīt šeit - 16.10.2010.) atspoguļojām saviļņojošu notikumu Daugavpilī - pirmizrādi trešajam adaptētajam Eiropas modes veidotāju forumam (modes teātri cilvēkiem ar īpašam vajadzībām), ko bija iestudējuši paši Daugavpilieši, lai vēlāk sevi varētu pierādīt Francijā. Lieliski noritēja ne vien pirmizrāde Daugavpilī, kur skatītāji tika apburti ar lielisku un emocionālu priekšnesumu, bet jaunie mākslinieki spēja sevi pierādīt arī Francijā Tūrā, kur ar iestudēto izrādi pārliecināja ne vien skatītājus, bet arī žūriju, iegūstot godpilno pirmo vietu.
Paralimpiskā čempione ratiņkrēslā - Tanija Greja-Tompsone
Angliete Tanija ir lielisks piemērs un iedvesmas avots, nevien cilvēkiem ar invaliditāti, bet visai sabiedrībai kopumā. Viņas enerģija, apņēmība un pārcilvēciskais gribas spēks ir piemērs un izaicinājums ikvienam no mums - atliek tikai mācīties un īstenot savus viskvēlākos sapņus! (25.11.2010.)
Paralimpieši ķeras pie pēdējā salmiņa
 |
| Andris Ulmanis |
Ar A.Ulmani tikāmies jau vasaras nogalē, kad viņš ieminējās par janvārī gaidāmo pasaules čempionātu vieglatlētikā, kas notiks Kristčērčā (Jaunzēlandē). Jau tad bija zināmas bažas par mūsu sportistu dalību tajā. Problēma viena, bet liela. Gluži vienkārši nav finansējuma šādam braucienam. LPK esot izdarījusi visu iespējamo, vērsusies arī LR Izglītības un zinātnes ministrijā ar lūgumu pēc papildus finansējuma 31 tūkst. Ls apmērā, tomēr atbilde par lēmumu vēl kavējas ministrijas gaiteņos. Tikmēr strauji tuvojas 30.novembris. Tas ir termiņš, kad jāapmaksā dalības maksa minētajā čempionātā, lai mūsu paralimpieši – Aigars Apinis, Edgars Bergs, Taiga Kantāne, Dmitrijs Silovs un Liene Gruzīte nezaudētu iespēju Jaunzēlandē kvalificēties paralimpiskajām spēlēm, kas 2012.gadā gaidāmas Londonā.
Abonēt:
Ziņas (Atom)